Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
kabināt
kabināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju darbības vārds; transitīvs
Stiprināt klāt, kopā (piem., ievietojot ko āķveidīgu cilpā) vai atdalīt vienu no otra (piem., izņemot ko āķveidīgu no cilpas).
PiemēriKabināt aizkara cilpas uz āķīšiem.