kājnieks
kājnieks lietvārds; vīriešu dzimte
kājniece dsk. ģen. -ču lietvārds; sieviešu dzimte
1.Kājāmgājējs.
PiemēriUz svētkiem dodas gan kājnieki, gan braucēji.
- Uz svētkiem dodas gan kājnieki, gan braucēji.
Stabili vārdu savienojumiPalikt kājniekos.
- Palikt kājniekos — palikt bez braucamā.
2.formā: vīriešu dzimte, daudzskaitlis Bruņoto spēku pamatdaļa, ieroču šķira, kuras apbruņojumā ir strēlnieku ieroči un attiecīgi transportlīdzekļi; strēlnieki; šīs ieroču šķiras karavīri.
PiemēriKājnieku rota, bataljons.
- Kājnieku rota, bataljons.
- Motorizētie kājnieki.
- Dienēt kājniekos.
Stabili vārdu savienojumiJūras kājnieki. Kājnieku kaujas mašīna.
- Jūras kājnieki — kara flotes spēku sastāvdaļa, kas paredzēta desanta izcelšanai un kaujas darbībai krastā.
- Kājnieku kaujas mašīna — vieglām bruņām klāts kāpurķēžu transportlīdzeklis ar lielgabalu un ložmetēju (piem., padomju armijas bruņojumā).
- Kājnieku mīna — mīna, kas paredzēta pretinieka kājnieku iznīcināšanai.