kājnieks
kājnieks lietvārds; vīriešu dzimte
kājniece dsk. ģen. -ču lietvārds; sieviešu dzimte
1.Kājāmgājējs.
PiemēriUz svētkiem dodas gan kājnieki, gan braucēji.
Stabili vārdu savienojumiPalikt kājniekos.
2.formā: vīriešu dzimte, daudzskaitlis Bruņoto spēku pamatdaļa, ieroču šķira, kuras apbruņojumā ir strēlnieku ieroči un attiecīgi transportlīdzekļi; strēlnieki; šīs ieroču šķiras karavīri.
PiemēriKājnieku rota, bataljons.
Stabili vārdu savienojumiJūras kājnieki. Kājnieku kaujas mašīna.