Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
kājnieks
kājnieks lietvārds; vīriešu dzimte
kājniece dsk. ģen. -ču lietvārds; sieviešu dzimte
1.Kājāmgājējs.
PiemēriUz svētkiem dodas gan kājnieki, gan braucēji.
  • Uz svētkiem dodas gan kājnieki, gan braucēji.
Stabili vārdu savienojumiPalikt kājniekos.
2.formā: vīriešu dzimte, daudzskaitlis Bruņoto spēku pamatdaļa, ieroču šķira, kuras apbruņojumā ir strēlnieku ieroči un attiecīgi transportlīdzekļi; strēlnieki; šīs ieroču šķiras karavīri.
PiemēriKājnieku rota, bataljons.
  • Kājnieku rota, bataljons.
  • Motorizētie kājnieki.
  • Dienēt kājniekos.
Stabili vārdu savienojumiJūras kājnieki. Kājnieku kaujas mašīna.
  • Jūras kājnieki kara flotes spēku sastāvdaļa, kas paredzēta desanta izcelšanai un kaujas darbībai krastā.
  • Kājnieku kaujas mašīna vieglām bruņām klāts kāpurķēžu transportlīdzeklis ar lielgabalu un ložmetēju (piem., padomju armijas bruņojumā).
  • Kājnieku mīna mīna, kas paredzēta pretinieka kājnieku iznīcināšanai.