josta
josta [juôsta] lietvārds; sieviešu dzimte
1.Garena (ādas, auduma vai cita materiāla) sloksne, ko apņem ap vidukli.
PiemēriMēteļa josta.
- Mēteļa josta.
- Ādas josta.
- Aizsprādzēt, savilkt jostu.
Stabili vārdu savienojumiDrošības josta. Lielvārdes josta.
- Drošības josta — speciāla josta, ko lieto drošībai, piem., strādājot lielā augstumā, lidojot ar lidmašīnu, braucot ar automobili.
- Lielvārdes josta — tautiska josta, kurā ieausti šim novadam raksturīgie ornamenti.
- Pievilkt jostu (ciešāk, stingrāk) idioma — kļūt taupīgākam, samazināt izdevumus.
- Savilkt jostu (ciešāk, stingrāk) idioma — samazināt pārtikas lietošanu; arī būt taupīgākam, ierobežot izdevumus.
- Seglu josta — siksna, ar kuru nostiprina seglus ap zirga ķermeni.
1.1.īpašības vārda nozīmē; formā: ģenitīvs Tāds, kas (cilvēkam) atrodas vietā, kuru parasti apņem ar šādu sloksni.
PiemēriJostas skriemeļi, nervi.
- Jostas skriemeļi, nervi.
- Jostas muskulis.
Stabili vārdu savienojumiJostas vieta. Līdz jostas vietai.
- Jostas vieta — jostasvieta, viduklis.
- Līdz jostas vietai idioma — ļoti augstu; pamatīgi.
1.2.Saite, šaura sloksne, ko apliek ap koku stumbriem kaitēkļu apkarošanai.
PiemēriKukaiņu ķeramā josta.
- Kukaiņu ķeramā josta.
1.3.pārnestā nozīmē Tas, kas gredzenveidā atrodas kam apkārt.
PiemēriTumši zilā mežu josta – Tur pie gaiši zilās debess – Apvīta ap manu sirdi..
- Tumši zilā mežu josta – Tur pie gaiši zilās debess – Apvīta ap manu sirdi..