jocīgs
jocīgs [juõcîgs] -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
jocīga [juõcîga] -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
jocīgi [juõcîgi] apstākļa vārds
1.Tāds, kas izjautrina, izraisa smieklus.
PiemēriJocīgs stāsts.
- Jocīgs stāsts.
- Tas izskatījās tik jocīgi, ka nāca smiekli.
2.Dīvains, savāds; neparasts.
PiemēriMeitene liekas drusku jocīga.
- Meitene liekas drusku jocīga.
- Jocīga automašīna.
- Jocīga sajūta.
- Viņa balss skan jocīgi.
- Cik jocīgi – tieši par tevi vakar iedomājos.