jaust
jaust jaušu, jaut, jauš, pag. jautu darbības vārds; transitīvs
1.Neskaidri, aptuveni apzināties (ko gaidāmu, arī esošu); nojaust.
PiemēriJaust ko nelabu.
- Jaust ko nelabu.
- Jaust, ka noticis kas neikdienišķs.
1.1.Neskaidri, vāji uztvert (piem., ar redzi, dzirdi).
PiemēriSaburtot tikko jaušamu uzrakstu.
- Saburtot tikko jaušamu uzrakstu.
- Īpatnējā smarža vairs nav jaušama.
1.2.Just, pamanīt.
PiemēriGaisā jaušams pavasaris.
- Gaisā jaušams pavasaris.
- Vārdos jaušams izsmiekls.