jaunulis
jaunulis -ļa, dsk. ģen. -ļu lietvārds; vīriešu dzimte
jaunule dsk. ģen. -ļu lietvārds; sieviešu dzimte
1.Jauns cilvēks; iesācējs.
PiemēriPašapzinīgs jaunulis.
- Pašapzinīgs jaunulis.
- Atsūtīt darbā kaut kādus jaunuļus.
1.1.Dzīvnieku mazulis.
PiemēriRonēns ir klāts ar jaunuļa pūku.
- Ronēns ir klāts ar jaunuļa pūku.
- Meža zvēru jaunuļi ir atšķīrušies no vecākiem.