jaunkundze
jaunkundze dsk. ģen. -džu lietvārds; sieviešu dzimte
1.Neprecējusies (parasti jauna) sieviete.
PiemēriPajautāt Lejnieces jaunkundzei.
1.1.Pieklājības forma (uzrunājot neprecētu sievieti vai runājot par viņu).
PiemēriAtļaujiet palīdzēt, jaunkundz!
1.2.ironiska ekspresīvā nokrāsa Jauna sieviete ar pārlieku smalkām, arī kundziskām manierēm.
Stabili vārdu savienojumiKā jaunkundze.