jaunkundze
jaunkundze dsk. ģen. -džu sieviešu dzimte, lietvārds
1.Neprecējusies (parasti jauna) sieviete.
PiemēriPajautāt Lejnieces jaunkundzei.
1.1.Pieklājības forma (uzrunājot neprecētu sievieti vai runājot par viņu).
PiemēriAtļaujiet palīdzēt, jaunkundz!
1.2.ironiska ekspresīvā nokrāsa Jauna sieviete ar pārlieku smalkām, arī kundziskām manierēm.
Stabili vārdu savienojumiKā jaunkundze.