jaunkundze
jaunkundze dsk. ģen. -džu lietvārds; sieviešu dzimte
1.Neprecējusies (parasti jauna) sieviete.
PiemēriPajautāt Lejnieces jaunkundzei.
- Pajautāt Lejnieces jaunkundzei.
- Uzlūgt jaunkundzi uz valsi.
1.1.Pieklājības forma (uzrunājot neprecētu sievieti vai runājot par viņu).
PiemēriAtļaujiet palīdzēt, jaunkundz!
- Atļaujiet palīdzēt, jaunkundz!
1.2.ironiska ekspresīvā nokrāsa Jauna sieviete ar pārlieku smalkām, arī kundziskām manierēm.
Stabili vārdu savienojumiKā jaunkundze.
- Kā jaunkundze nievājoša ekspresīvā nokrāsa — saka par cilvēku, kas uzvedas nedabiski, pārspīlēti smalki.