izšķērdēt
izšķērdēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
1.Nelietderīgi, vieglprātīgi iztērēt (naudu, materiālas vērtības).
PiemēriIzšķērdēt atstāto mantojumu.
1.1.Nelietderīgi izlietot (piem., spēkus, laiku).
PiemēriIzšķērdēt spēkus.