Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
izvārtīt
izvārtīt -u, -i, -a, pag. -īju transitīvs, darbības vārds
1.Vairākkārt velt, valstīt (uz visām pusēm).
PiemēriBērni izvārta viens otru sniegā.
2.Vārtot padarīt netīru.
PiemēriIzvārtīt drēbes pa grīdu.