Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
izskanēt
izskanēt 3. pers. -skan, pag. -skanēja darbības vārds; intransitīvs
1.Pamazām, pakāpeniski beigt skanēt, apklust (par skaņām).
PiemēriAtbalss izskan tālumā.
1.1.Tikt izpildītam (par skaņdarbu).
PiemēriKoncertā izskanēs komponista jaunā oratorija.
2.Izpausties; būt tādam, kurā kas izpaužas.
PiemēriIzskan asi pārmetumi.
3.Norisināties un izbeigties.
PiemēriRaidījums izskanējis.
4.Kļūt plaši zināmam.
PiemēriĻaut izskanēt pilsētas vārdam Eiropā.