izsīkt
izsīkt -sīkstu, -sīksti, -sīkst, pag. -sīku darbības vārds; intransitīvs
izsīkums lietvārds; vīriešu dzimte
1.formā: trešā persona Kļūt ļoti seklam vai pilnīgi izzust (par upi, ezeru u. tml.).
PiemēriDīķi vasarā izsīkuši.
- Dīķi vasarā izsīkuši.
- Upe ir izsīkusi.
- Ezers pamazām izsīkst.
1.1.Ļoti samazināties vai pilnīgi izzust (par ūdeni upē, ezerā u. tml.).
PiemēriŪdens upē ir izsīcis.
- Ūdens upē ir izsīcis.
2.formā: trešā persona Ļoti samazināties vai pilnīgi izbeigties (par kādu krājumu).
PiemēriNaudas krājumi izsīkst.
- Naudas krājumi izsīkst.
- Naftas krājumi sāk izsīkt.
2.1.Izbeigties (par laika posmu, mūžu).
PiemēriPēkšņi tu naktī pamosties ar saltu apziņu, ka tavs laiks neglābjami, strauji izsīkst, ka lielā puse dzīves jau pārvērtusies pagātnē.
- Pēkšņi tu naktī pamosties ar saltu apziņu, ka tavs laiks neglābjami, strauji izsīkst, ka lielā puse dzīves jau pārvērtusies pagātnē.
2.2.Izbeigties (parasti pakāpeniski) – par darbību, norisi.
PiemēriSarunas, valodas izsīkst.
- Sarunas, valodas izsīkst.
3.Kļūt radoša darba nespējīgam (par cilvēku); vājināties, izbeigties (piem., par spējām, talantu).
PiemēriIzsīkst iedvesma.
- Izsīkst iedvesma.
- Izsīkusi enerģija.
- Izsīkuši spēki.