izsāpēt
izsāpēt -sāpu, -sāpi, -sāp, pag. -sāpēju darbības vārds; transitīvs
1.Pārdzīvot un pārstāt pārdzīvot (bēdas, sāpes u. tml.).
PiemēriIzsāpētas bēdas.
- Izsāpētas bēdas.
1.1.intransitīvs Radīt sāpes un pamazām izzust (par bēdām, sāpēm u. tml.).
PiemēriSen izsāpējusi sāpe.
- Sen izsāpējusi sāpe.
1.2.pārnestā nozīmē Sāpēs, pārdzīvojumos radīt, izveidot (ko).
PiemēriIzsāpēta doma.
- Izsāpēta doma.