izsāpēt
izsāpēt -sāpu, -sāpi, -sāp, pag. -sāpēju darbības vārds; transitīvs
1.Pārdzīvot un pārstāt pārdzīvot (bēdas, sāpes u. tml.).
PiemēriIzsāpētas bēdas.
1.1.intransitīvs Radīt sāpes un pamazām izzust (par bēdām, sāpēm u. tml.).
PiemēriSen izsāpējusi sāpe.
1.2.pārnestā nozīmē Sāpēs, pārdzīvojumos radīt, izveidot (ko).
PiemēriIzsāpēta doma.