Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
izpīt
izpīt -pinu, -pin, -pin, pag. -pinu transitīvs, darbības vārds
1.Atpīt (matus); atpinot (matus), izņemt (piem., lenti).
PiemēriIzpīt matus.
2.Pinot izgatavot; ar pinumiem izrotāt.
PiemēriSēdeklis bija izpīts no meldriem.