izpeldēt
izpeldēt -peldu [-pȩldu], -peldi, -peld [-pȩld], pag. -peldēju intransitīvs, darbības vārds
1.Peldot izvirzīties (no kurienes, cauri kam, caur ko); peldot izkļūt (kur).
PiemēriNo niedrēm izpeld mežapīļu bariņš.
2.Pārvietojoties pa ūdeni, izvirzīties (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
PiemēriJūrā izpeld pasažieru kuģis.
3.Līganā, slīdošā gaitā izvirzīties, kļūt redzamam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
PiemēriGājējs izpeld no tumsas.
3.1.Šķietamā kustībā izvirzoties, kļūt redzamam, parādīties (par debess spīdekļiem).
PiemēriNo mākoņiem izpeld saule.
3.2.Pamazām kļūt redzamam, saskatāmam.
PiemēriNo miglas izpeld ēkas, egļu puduris.