Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
izošņāt
izošņāt [izuôšņât] -āju, -ā, -ā, pag. -āju darbības vārds; transitīvs
1.Izostīt1.
PiemēriSuns izošņā kedas.
  • Suns izošņā kedas.
2.sarunvaloda Ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt, iegūt (piem., ziņas, datus); izostīt2.
PiemēriNeko viņš nedabūja izošņāt.
  • Neko viņš nedabūja izošņāt.