izolēts
izolēts [izolȩ̂ts] -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
izolēta [izolȩ̂ta] -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
izolēti [izolȩ̂ti] apstākļa vārds
izolētība [izolêtĩba] lietvārds; sieviešu dzimte
1.Tāds, kas ir izvietots atsevišķi, norobežoti no citiem.
PiemēriIzolētas istabas.
1.1.Tāds, kam nav saistības ar citiem.
PiemēriApskatīt problēmu izolēti.