irbe
irbe dsk. ģen. -bju lietvārds; sieviešu dzimte
Vidēji liels vistveidīgo kārtas brūngani raibs savvaļas putns.
PiemēriLauku irbe.
- Lauku irbe.
Stabili vārdu savienojumiIrbju ģints.
- Irbju ģints taksons [Perdix]