invalīds
invalīds lietvārds; vīriešu dzimte
invalīde dsk. ģen. -žu lietvārds; sieviešu dzimte
Cilvēks, kas pilnīgi vai daļēji zaudējis darba spējas (ievainojuma, slimības vai citu cēloņu dēļ).
PiemēriPirmās, otrās, trešās grupas invalīds.
- Pirmās, otrās, trešās grupas invalīds.
- Kara invalīds.
- Invalīdu aprūpe.
Stabili vārdu savienojumiInvalīdu nobrauktuve. Invalīdu stāvvieta.
- Invalīdu nobrauktuve — īpaši iekārtota nobrauktuve cilvēkiem ratiņkrēslos.
- Invalīdu stāvvieta — stāvvieta, kas paredzēta transportlīdzekļiem, ko izmanto personas ar kustību traucējumiem.
Cilme:No latīņu invalidus ‘nespēcīgs, vārgs’.