intonēt
intonēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
intonējums lietvārds; vīriešu dzimte
1.joma: valodniecība Izrunāt (piem., zilbi, teikumu) ar noteiktu intonāciju.
PiemēriKāpjoši intonēta zilbe.
2.joma: mūzika Izpildīt (skaņas, melodiju) pareizā, precīzā augstumā; muzikāli izteiksmīgi izpildīt (skaņdarbu).
PiemēriGrūti intonējamas melodijas.
Cilme:No viduslaiku latīņu intonare.