interpretēt
interpretēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
interpretējums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Izskaidrot, atklāt (kā) jēgu, saturu.
PiemēriInterpretēt vēstures faktus.
1.1.Radoši, atklāt (mākslas darba saturu, ideju).
PiemēriTeātris savdabīgi interpretējis klasisko lugu.
Cilme:No latīņu interpretari ‘izskaidrot, iztulkot’.