Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
inspektors
inspektors lietvārds; vīriešu dzimte
inspektore lietvārds; sieviešu dzimte
Amatpersona, kas uzrauga un kontrolē likumu, noteikumu, priekšrakstu u. tml. ievērošanu un izpildi.
PiemēriNodokļu inspektors.
Cilme:No latīņu inspector ‘novērotājs, uzraudzītājs’.