imponēt
imponēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; intransitīvs
Izraisīt patiku, simpātijas (pret sevi).
PiemēriImponēt ar savu uzstāšanos.
- Imponēt ar savu uzstāšanos.
- Meitenes smaids imponēja.
Cilme:No vācu imponieren, kam pamatā latīņu valodas vārds.