ilustrēt
ilustrēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju transitīvs, darbības vārds
ilustrējums vīriešu dzimte, lietvārds
1.Veidot ilustrācijas (iespieddarbam).
PiemēriIlustrēt grāmatu.
2.Paskaidrot, papildināt (tematu, domu u. tml.) ar (uzskatāmiem) piemēriem.
PiemēriIlustrēt runu ar citātiem.
Cilme:No latīņu valodas illustrare ‘izskaidrot, attēlot’.