ignorēt
ignorēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
Tīši neievērot (ko), neņemt vērā; nevērīgi izturēties (pret ko).
PiemēriIgnorēt iedzīvotāju prasības.
- Ignorēt iedzīvotāju prasības.
- Ignorēt vecāku aizrādījumus.
- Politiķis ignorē savus vēlētājus.
- Kritika jauno grāmatu ignorēja.
Cilme:No latīņu ignorare ‘nezināt’.