iezāģēt
iezāģēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds
iezāģējums vīriešu dzimte, lietvārds
1.transitīvs Zāģējot ieveidot (kur, piem., robu).
PiemēriIezāģēt dēlī trīsstūrainu robu.
1.1.intransitīvs Zāģējot radīt (kur) bojājumu, ievainojumu.
PiemēriIezāģēt galda stūrī.
2.sarunvaloda, intransitīvs Tīšām sagādāt (kādam) nepatikšanas; ieriebt.
PiemēriAr savu rīcību gribi viņam iezāģēt?