ietecēt2
ietecēt -teku [-tȩku], -teci, -tek [-tȩk], pag. -tecēju intransitīvs, darbības vārds
1.Teciņus ievirzīties (kur iekšā).
PiemēriKucēns, nagiem skrapstinot pret grīdu, ietecēja iekšā..
1.1.Uz īsu brīdi ieiet (kur, pie kā), parasti pa ceļam.
PiemēriAtpakaļceļā ietecēt pastā.