ietecēt1
ietecēt 3. pers. -tek [-tȩk], pag. -tecēja darbības vārds; intransitīvs
1.Tekot, plūstot ievirzīties (jūrā, ezerā, upē u. tml.).
PiemēriUpe ietek jūras līcī.
1.1.Tekot, plūstot ievirzīties (kur iekšā).
PiemēriŪdens burbuļodams ietek kannā.