ietērps
ietērps [ìetȩ̀rps] vīriešu dzimte, lietvārds
1.Apģērba un tam atbilstošu piederumu komplekts (piem., darbam, dienestam, nodarbei ar kādu sporta veidu); apģērbs, tērps.
PiemēriBūvstrādnieka ietērps.
Stabili vārdu savienojumiKaravīra kaujas ietērps.
2.Apdare, mākslinieciskais veidojums (piem., izstrādājumam, telpai, skatuvei izrādē).
PiemēriGrāmatas saturam atbilstošs ārējais ietērps.
2.1.Skaniskā izpausme, forma.
PiemēriVārda skaniskais ietērps.