ietērps
ietērps [ìetȩ̄̀rps] lietvārds; vīriešu dzimte
1.Apģērba un tam atbilstošu piederumu komplekts (piem., darbam, dienestam, nodarbei ar kādu sporta veidu); apģērbs, tērps.
PiemēriBūvstrādnieka ietērps.
- Būvstrādnieka ietērps.
- Ceļu policista ietērps.
- Ugunsdzēsēja ietērps.
- Riteņbraucēja ietērps.
- Ietērpa iegāde hokeja komandai.
Stabili vārdu savienojumiKaravīra kaujas ietērps.
- Karavīra kaujas ietērps — karavīra apģērba, individuālo ieroču un ekipējuma komplekts.
2.Apdare, mākslinieciskais veidojums (piem., izstrādājumam, telpai, skatuvei izrādē).
PiemēriGrāmatas saturam atbilstošs ārējais ietērps.
- Grāmatas saturam atbilstošs ārējais ietērps.
- Materiālu izvēle telpu ietērpam.
- Skatuves ietērps operai.
2.1.Skaniskā izpausme, forma.
PiemēriVārda skaniskais ietērps.
- Vārda skaniskais ietērps.
- Kompozīcijas muzikālais ietērps.