iesoļot
iesoļot [ìesuôļuôt] -oju, -o, -o, pag. -oju intransitīvs, darbības vārds
1.Soļojot ievirzīties (kur iekšā); ieiet (kur iekšā), parasti raitā, staltā gaitā.
PiemēriLaukumā iesoļo karavīru kolonnas.
1.1.Ievirzīties (parasti pilsētā) – par karaspēku.
PiemēriPilsētā iesoļo armijas daļas.