iesoļot
iesoļot [ìesuôļuôt] -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds; intransitīvs
1.Soļojot ievirzīties (kur iekšā); ieiet (kur iekšā), parasti raitā, staltā gaitā.
PiemēriLaukumā iesoļo karavīru kolonnas.
- Laukumā iesoļo karavīru kolonnas.
- Sporta arēnā iesoļo sacensību dalībnieki.
- Telpā sparīgi iesoļo jauneklis.
1.1.Ievirzīties (parasti pilsētā) – par karaspēku.
PiemēriPilsētā iesoļo armijas daļas.
- Pilsētā iesoļo armijas daļas.