ieslodzīt
ieslodzīt [ìesluôdzît] -slogu, -slogi, -sloga, pag. -slodzīju darbības vārds; transitīvs
ieslodzījums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Ievietot (parasti dzīvnieku kādā telpā, aizžogojumā) tā, ka netiek laukā.
PiemēriIeslodzīt suni priekšnamā.
2.Atņemot brīvību, ievietot (piem., cietumā, nometnē).
PiemēriIeslodzīt kopējā kamerā.