ieslīdēt
ieslīdēt -slīdu, -slīdi, -slīd, pag. -slīdēju, -slīdēji, -slīdēja darbības vārds; intransitīvs
1.Slīdot ievirzīties (kur iekšā).
PiemēriAtslēga viegli ieslīd slēdzenē.
- Atslēga viegli ieslīd slēdzenē.
- Patrona ieslīd stobrā.
- Kāja ieslīd peļķē.
- Automobilis ieslīd grāvī.
2.Vieglā, slīdošā gaitā ievirzīties (kur iekšā).
PiemēriNemanot ieslīdēt pa durvīm.
- Nemanot ieslīdēt pa durvīm.
2.1.Slīdot, slīdošā gaitā pārvietojoties, ievirzīties (kur iekšā).
PiemēriRagavas ieslīd meža ceļā.
- Ragavas ieslīd meža ceļā.
- Laiva ieslīd upes līcī.
- Pa vārtiem klusu ieslīd vieglais automobilis.
2.2.formā: trešā persona Šķietamā kustībā ievirzīties (kā aizsegā).
PiemēriMēness ieslīd koku galotnēs.
- Mēness ieslīd koku galotnēs.
- Saule ieslīd mākoņos.