Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
iesākt
iesākt -sāku, -sāc, -sāk, pag. -sāku darbības vārds; transitīvs
1.Sākt (ko darīt); veikt pirmo (darbības, norises) posmu.
PiemēriIesākt sēju, pļauju.
  • Iesākt sēju, pļauju.
  • Iesākt mājas remontu.
  • Iesākt ražot jaunu apavu modeli.
  • Iesākt ceļojumu ar jahtu.
  • Iesākt skatīties filmu.
  • Iesākt vēstuli ar uzrunu.
1.1.Sākt izpaust (psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
PiemēriIesākt smieties, raudāt.
  • Iesākt smieties, raudāt.
  • Slimnieks iesāk svīst, murgot.
1.2.formā: trešā persona Sākt izpausties, norisināties (par parādībām dabā).
PiemēriVakarā iesāka krist sniegs.
  • Vakarā iesāka krist sniegs.
  • Šogad agri iesākušas dzeltēt lapas.
2.Sākt (kādu laika posmu).
PiemēriIesākt dienu ar rīta rosmi.
  • Iesākt dienu ar rīta rosmi.
  • Sekmīgi iesākt jauno mācību gadu.
  • Iesākt jaunu darba nedēļu.
3.Sākt lietot, izmantot.
PiemēriIesākt jaunu maizes kukuli.
  • Iesākt jaunu maizes kukuli.
  • Ievārījuma burka tikko iesākta.
4.Sākt pierast (ko darīt).
PiemēriKaķis iesācis gulēt uz palodzes.
  • Kaķis iesācis gulēt uz palodzes.
  • Dēls iesācis vēlu celties.
5.formā: "ko iesākt" Darīt, rīkoties; paveikt.
PiemēriNezināt, ko iesākt.
  • Nezināt, ko iesākt.
  • Ko lai tagad iesāk?
  • Viens te neko nevaru iesākt.