iepriecināt
iepriecināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju darbības vārds; transitīvs
iepriecinājums lietvārds; vīriešu dzimte
Izraisīt, sagādāt prieku (kādam); būt par cēloni tam, ka (kāds) priecājas.
PiemēriIepriecināt kolēģus ar labu ziņu.
- Iepriecināt kolēģus ar labu ziņu.
- Iepriecināt draudzeni ar rūpīgi izmeklētu dāvanu.
- Iepriecina sazēlušās druvas.
- Bērnus iepriecina izgreznotā eglīte.
- Iepriecina sportista neatlaidība.