Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
iepriecināt
iepriecināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju darbības vārds; transitīvs
iepriecinājums lietvārds; vīriešu dzimte
Izraisīt, sagādāt prieku (kādam); būt par cēloni tam, ka (kāds) priecājas.
PiemēriIepriecināt kolēģus ar labu ziņu.
  • Iepriecināt kolēģus ar labu ziņu.
  • Iepriecināt draudzeni ar rūpīgi izmeklētu dāvanu.
  • Iepriecina sazēlušās druvas.
  • Bērnus iepriecina izgreznotā eglīte.
  • Iepriecina sportista neatlaidība.