Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
iepelēt
iepelēt 3. pers. -pelē, arī -pel [-pȩ̀l], pag. -pelēja darbības vārds; intransitīvs
Mazliet, arī vietumis sapelēt.
PiemēriIepelējis siens.