ielaist
ielaist -laižu, -laid, -laiž, pag. -laidu darbības vārds
1.transitīvs Dot iespēju (kādam) ievirzīties (kur iekšā); atļaut uzturēties, apmesties (kur).
PiemēriIelaist vēlos nācējus pa durvīm.
- Ielaist vēlos nācējus pa durvīm.
- Pārbaudīt biļetes un ielaist pasažierus vagonā.
- Ielaist apmeklētājus muzejā.
- Pirmā stāva telpās ielaist īrniekus.
1.1.Ļaut vai pieļaut, ka (dzīvnieks) ievirzās (kur iekšā).
PiemēriIelaist aitas kūtī.
- Ielaist aitas kūtī.
- Ielaist lopus kaimiņa daļā.
2.transitīvs Ievirzīt (kur iekšā).
PiemēriIelaist airus ūdenī.
- Ielaist airus ūdenī.
- Ielaist piena kannu akā.
- Ielaist āliņģī makšķeri.
- Ielaist maizes kukuļus krāsnī.
- Kaķis ielaidis nagus segā.
2.1.Panākt vai ļaut, ka ieplūst, arī izplatās (kur iekšā).
PiemēriIelaist vannā ūdeni.
- Ielaist vannā ūdeni.
- Ielaist krūzē alu.
- Ielaist istabā svaigu gaisu.
Stabili vārdu savienojumiIelaist uguni.
- Ielaist uguni — aizdedzināt.
3.transitīvs Pieļaut, ka (kādam) rodas nevēlamas īpašības (vai nenostiprinās vēlamās īpašības, zināšanas u. tml.).
PiemēriIelaist dēlu slinkumā.
- Ielaist dēlu slinkumā.
- Matemātikā skolēns ielaists.
3.1.Neārstējot pieļaut, ka vēršas plašumā, ieilgst (slimība).
PiemēriIelaists plaušu karsonis.
- Ielaists plaušu karsonis.
- Ielaista kaite.
3.2.Rakstot, rēķinot u. tml. pieļaut, ka rodas (kļūda).
PiemēriIelaist sacerējumā daudz valodas kļūdu.
- Ielaist sacerējumā daudz valodas kļūdu.
- Ielaist aprēķinos kļūdu.
3.3.Nepietiekami apsaimniekojot, nekopjot u. tml., pieļaut, ka (kas) nonāk sliktā stāvoklī.
PiemēriIelaista saimniecība.
- Ielaista saimniecība.
4.sarunvaloda, intransitīvs Ātri iebraukt, iejāt (kur iekšā).
PiemēriNesamazinot ātrumu, motocikls ielaiž sānielā.
- Nesamazinot ātrumu, motocikls ielaiž sānielā.
Stabili vārdu savienojumiIelaist kļūdu.
- Ielaist kļūdu — pieļaut kļūdu, kļūdīties, parasti, rakstot.