ielaist
ielaist -laižu, -laid, -laiž, pag. -laidu darbības vārds
1.transitīvs Dot iespēju (kādam) ievirzīties (kur iekšā); atļaut uzturēties, apmesties (kur).
PiemēriIelaist vēlos nācējus pa durvīm.
1.1.Ļaut vai pieļaut, ka (dzīvnieks) ievirzās (kur iekšā).
PiemēriIelaist aitas kūtī.
2.transitīvs Ievirzīt (kur iekšā).
PiemēriIelaist airus ūdenī.
2.1.Panākt vai ļaut, ka ieplūst, arī izplatās (kur iekšā).
PiemēriIelaist vannā ūdeni.
Stabili vārdu savienojumiIelaist uguni.
3.transitīvs Pieļaut, ka (kādam) rodas nevēlamas īpašības (vai nenostiprinās vēlamās īpašības, zināšanas u. tml.).
PiemēriIelaist dēlu slinkumā.
3.1.Neārstējot pieļaut, ka vēršas plašumā, ieilgst (slimība).
PiemēriIelaists plaušu karsonis.
3.2.Rakstot, rēķinot u. tml. pieļaut, ka rodas (kļūda).
PiemēriIelaist sacerējumā daudz valodas kļūdu.
3.3.Nepietiekami apsaimniekojot, nekopjot u. tml., pieļaut, ka (kas) nonāk sliktā stāvoklī.
PiemēriIelaista saimniecība.
4.sarunvaloda, intransitīvs Ātri iebraukt, iejāt (kur iekšā).
PiemēriNesamazinot ātrumu, motocikls ielaiž sānielā.
Stabili vārdu savienojumiIelaist kļūdu.