iejukt
iejukt -jūku, -jūc, -jūk, pag. -juku darbības vārds; intransitīvs
1.Iekļūt (barā, drūzmā) starp daudziem.
PiemēriIejukt pūlī.
- Iejukt pūlī.
- Iejukt pasažieru drūzmā.
- Iejukt gājēju straumē.
1.1.Tikt pavirši ieliktam (starp citiem priekšmetiem) tā, ka grūti atrast.
PiemēriVajadzīgā grāmata kaut kur iejukusi.
- Vajadzīgā grāmata kaut kur iejukusi.