iegrauzt
iegrauzt -graužu, -grauz, -grauž, pag. -grauzu transitīvs, darbības vārds
iegrauzums vīriešu dzimte, lietvārds
1.Graužot iebojāt.
PiemēriĀbolu iegrauzis tārps.
2.sarunvaloda Ieēst (mazliet cietas barības).
PiemēriStarpbrīdī iegrauzt pa cepumam.
3.formā: trešā persona Ilgstoši beržoties, radīt (piem., sāpīgu vietu, brūci).
PiemēriCiešais apsējs iegrauzis sāpīgu rievu.
3.1.pārnestā nozīmē Būt par cēloni tam, ka izveidojas (piem., grumbas sejā).
PiemēriSāpes un ciešanas viņas sejā iegrauzušas grumbas.
4.formā: trešā persona Plūstot ieveidot (kur gultni, izskalojumu u. tml.).
PiemēriStraujā upe iegrauzusi kalnos dziļu aizu.