iežogot
iežogot [ìežuôguôt] -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds; transitīvs
1.Norobežot (kādu vietu, teritoriju, piem., ar žogu).
PiemēriIežogot būvlaukumu.
- Iežogot būvlaukumu.
- Iežogot skudru pūzni.
- Iežogot ganības ar dzeloņstieplēm.
- Iežogot notikuma vietu ar plastmasas lentu.
1.1.Apņemt (kādu vietu).
PiemēriTeritoriju visapkārt iežogo augsti koki.
- Teritoriju visapkārt iežogo augsti koki.