iešļākt
iešļākt -šļācu, -šļāc, -šļāc, pag. -šļācu darbības vārds; transitīvs
1.Šļācot, ar šalti ievirzīt (kur iekšā).
PiemēriIešļākt pirts krāsnī kausu ūdens.
- Iešļākt pirts krāsnī kausu ūdens.
- Iešļākt sejā ūdeni.
1.1.intransitīvs; formā: trešā persona Iešļākties.
PiemēriUz sēkļa krūtīs iešļāc vilnis.
- Uz sēkļa krūtīs iešļāc vilnis.