Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
iešļākt
-šļācu, -šļāc, -šļāc, pag. -šļācu darbības vārds; transitīvs
1.Šļācot, ar šalti ievirzīt (kur iekšā).
PiemēriIešļākt pirts krāsnī kausu ūdens.
1.1.intransitīvs; formā: trešā persona Iešļākties.
PiemēriUz sēkļa krūtīs iešļāc vilnis.