identificēt
identificēt -ēju, ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
identificējums lietvārds; vīriešu dzimte
2.Noteikt, pazīt; konstatēt (pēc kādām raksturīgām pazīmēm).
PiemēriIdentificēt jaunu vīrusu.
Cilme:No viduslaiku latīņu identificare ‘uzskatīt par vienādiem’.