Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
hromēt
hromēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju transitīvs, darbības vārds
hromējums vīriešu dzimte, lietvārds
Pārklāt ar hroma kārtu.
PiemēriHromēt mašīnas detaļas.
Cilme:No vācu chromieren, kam pamatā ķīmiskā elementa nosaukums chromium ‘hroms’.