hromēt
hromēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
hromējums lietvārds; vīriešu dzimte
Pārklāt ar hroma kārtu.
PiemēriHromēt mašīnas detaļas.
- Hromēt mašīnas detaļas.
- Hromēti trauki.
Cilme:No vācu chromieren, kam pamatā ķīmiskā elementa nosaukums chromium ‘hroms’.