Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
hromēt
hromēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
hromējums lietvārds; vīriešu dzimte
Pārklāt ar hroma kārtu.
PiemēriHromēt mašīnas detaļas.
Cilme:No vācu chromieren, kam pamatā ķīmiskā elementa nosaukums chromium ‘hroms’.