Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
hipijs
hipijs vīriešu dzimte, lietvārds
hipija sieviešu dzimte, lietvārds
Cilvēks (20. gadsimta 60.–70. gados), kas ar savu izskatu (parasti gariem matiem, raksturīgu apģērbu) un brīvu uzvedību pauda protestu pret attīstītajās valstīs valdošo morāli un dzīvesveidu.
PiemēriIzbijis hipijs.
Cilme:No angļu hippie.