hercogs
hercogs [hȩ̀rcõgs] lietvārds; vīriešu dzimte
1.vēsturisks Nelielas valsts vai provinces valdnieks (feodālās sadrumstalotības laikā).
PiemēriVeimāras hercogs.
- Veimāras hercogs.
- Hercoga galms.
2.Augsts dižciltīgās muižniecības tituls Rietumeiropā; muižnieks, kam ir šāds tituls.
PiemēriJorkas hercogs.
- Jorkas hercogs.
- Piešķirt princim hercoga titulu.
Cilme:No vācu Herzog.