hegemons
hegemons lietvārds; vīriešu dzimte
hegemone dsk. ģen. -ņu lietvārds; sieviešu dzimte
Tas, kam pieder hegemonija; tas, kas valda vai ir vadībā.
PiemēriPēc Otrā pasaules kara ASV kļuva par pasaules hegemonu.
- Pēc Otrā pasaules kara ASV kļuva par pasaules hegemonu.
- Par Grieķijas hegemonu kļuva Perikls.