Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
halīfs
halīfs vīriešu dzimte, lietvārds
halifs vīriešu dzimte, lietvārds
Augstākais garīgais un laicīgais valdnieks (musulmaņu zemēs); šāda valdnieka tituls; kalifs.
PiemēriTauta padevīgi pildīja halifa pavēles un fanātiski ticēja, ka tādējādi pilda Dieva gribu.
Cilme:No arābu halīfa ‘pēctecis, mantinieks’.