habilitēt
habilitēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; intransitīvs
Piešķirt habilitētā zinātņu doktora grādu.
PiemēriHabilitētā doktore.
- Habilitētā doktore.
- Habilitētais bioloģijas zinātņu doktors.
Stabili vārdu savienojumiHabilitētais doktors.
- Habilitētais doktors — zinātniskais grāds (doktora grāda augstākā pakāpe), ko (Latvijā) piešķir personai, kas aizstāvējusi habilitācijas darbu; persona, kam piešķirts šis grāds.
Cilme:No viduslaiku latīņu habilitare ‘pierādīt spējas’.