Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
habilitēt
habilitēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; intransitīvs
Piešķirt habilitētā zinātņu doktora grādu.
PiemēriHabilitētā doktore.
Stabili vārdu savienojumiHabilitētais doktors.
Cilme:No viduslaiku latīņu habilitare ‘pierādīt spējas’.