gurkstēt
gurkstēt 3. pers. gurkst, pag. gurkstēja darbības vārds; intransitīvs
gurkstoņa lietvārds; sieviešu dzimte
Radīt raksturīgu, paklusu troksni, kāds rodas, piem., ejot pa sniegu; atskanēt šādam troksnim.
PiemēriSniegs gurkst zem gājēju kājām.
- Sniegs gurkst zem gājēju kājām.
- Kartupeļu milti gurkstēja pirkstos.