grābt
grābt grābju, grāb, grābj, pag. grābu darbības vārds; transitīvs
1.Virzīt, raust (parasti ar grābekli) vienkopus.
PiemēriGrābt sienu.
- Grābt sienu.
- Grābt nokritušās lapas.
- Grābt nopļauto zāli.
2.Ņemt (ar ko) un virzīt (kur).
PiemēriGrābt ar rokām smiltis.
- Grābt ar rokām smiltis.
- Grābt kartupeļus grozā.
3.Strauji un stingri tvert, ņemt (ko).
PiemēriGrābt rungu.
- Grābt rungu.
- Grābt akmeni un mest.
Stabili vārdu savienojumiGrābt ciet.
- Grābt ciet — satvert, sagūstīt.
4.sarunvaloda Dabūt, iegūt.
PiemēriKur lai grābj uzvalkam naudu?
- Kur lai grābj uzvalkam naudu?
- Kur tādas ziņas gan var grābt?
Stabili vārdu savienojumiNezināt, ko ķert, ko grābt.
- Nezināt, ko ķert, ko grābt sarunvaloda — saka, ja reizē veicami vairāki steidzami darbi.
Stabili vārdu savienojumiGrābt Dievam acīs. Grābt no (zila) gaisa. Nesaprast, ko ķert, ko grābt. No (zila) gaisa grābts.
- Grābt Dievam acīs idioma — sarunvaloda nepamatoti gausties, žēloties.
- Grābt no (zila) gaisa idioma — sarunvaloda runāt, teikt ko nepamatotu, izdomātu.
- Nesaprast, ko ķert, ko grābt — saka, ja vienlaicīgi veicami vairāki steidzami darbi.
- No (zila) gaisa grābts idioma — sarunvaloda nepamatots, izdomāts.