Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
groziņš
[grùozìņš] lietvārds; vīriešu dzimte
1.Dem. → grozs1.
1.1.Cienasts, ar ko katrs piedalās kopīgā saviesīgā sarīkojumā.
PiemēriUz absolventu salidojumu līdzi jāņem groziņš.
Stabili vārdu savienojumiGroziņu vakars.